Jumts un paša jumta konstrukcija aizņem svarīgu vietu ēkas būvniecības finanšu skaitīšanā, jo to var to varētu uzbūvēt dažādu pie tam var tikt izvēlētas kopnes kā stila elements. Dažādie jumta konstrukcijas veidi atšķiras viens no otra, ietekmējot būvniecības izmaksas, kuras varētu būt {kā pieņemamas kā atbilstoša}, kā arī pretēji – nesaprotami lielas. Pats jumta segums kā arī tā slīpuma leņķis ietekmē arī bēniņu iekārtošanas iespējas, kā arī izveido pašas ēkas ārējo izskatu. Pie tam nemaz nedrīkst aizmirst, ka arī tāda lieta kā jumta siltināšana ieņem svarīgu lomu celtniecības procesā.
Jumti vai to veidi
Jumta konstrukcijas veidi pastāv dažādu veidu, bet vispopulārākie mūsdienās jau ir vienslīpnes un jumti ar diviem slīpumiem. Turīgākiem cilvēkiem vairāk tīk jumta konstrukcija atbilstoši franču stilam, kas tad ir mansarda jumts, jo šajā gadījumā var būt papildus telpa priekš istabas bēniņos. Tātad šeit tieši jumta siltināšana ieņem pirmo vietu. Droši vien ikviens ir redzējis, ka tieši sērijveidu dzīvokļu mājām parasti ir plakani jumti, kur jumta segums pārsvarā ir no bitumena. Savukārt sarežģītāka jumta konstrukcija pieprasa citu segumu, kā piemēram, lielisks veids būtu dakstiņjumts. Šis jumts būs spēcīgs pret vides ietekmi un kalpos no 50-100 gadiem.
Kopnes vai to izmantošana
Pašas jumta kopnes ir tāda veida jumta konstrukcija, kas savā starpā apvienojas kopā ar tērauda plāksnēm, tādējādi var iegūt izturīgu konstrukciju kā arī tiks ietaupīta pati koksne. Koka kopnes taisa no izkaltētas koksnes un tad šīs konstrukcijas apstrādā ar aizsarglīdzekļiem, tādējādi padarot kopnes ilgmūžīgas un ugunsizturīgas. Savukārt, jumta spāres jau pieprasa līdz pat trīs reiz vairāk kokmateriālu, padarot kopnes par labāku alternatīvu. Jumta kopnes ir izturīgas un viegli uzstādamas, pie tam šī tipa jumta konstrukcija var būt izmantota kā mājās, kā arī ražošanas ēkās un saimniecības ēkās.