Tieši Himalaju augstienes var būt uzskatīti par smiltsērkšķu rašanās vietu. Šī reģiona iemītnieki šos kokus dēvē par “svētajiem augiem”. Ķīnā labums, ko tad dot smiltsērkšķu ogas, jau ir zināms jau divpadsmit gs. Saskaņā ar mongoliešu ticējumu, pats Čingishans kā arī tā armija pirms katras uzvarošās kaujas izmantoja tieši šīs ogas. Smiltsērkšķu ogas un to unikalitāte jau ir zināma un mūsdienās. Spilgti oranžās ogās zinātnieki ir uzgājuši apbrīnojamu Omega elementu klātbūtni: Omega trīs, seši, deviņi un arī reti sastopamās Omega septiņi skābes, kā arī tieši tās ir pilnas ar minerālvielām un dažādiem vitamīniem. Tādēļ daudzās valstīs gadsimtiem ilgi smiltsērkšķi jeb zelta koki bija lietoti, priekš tam, lai stiprinātu imunitāti, samazinātu holesterīna līmeni, aizkavēt vecuma pazīmes un ārstētu te dažādas ādas slimības.
Bagātīgās raksturīpašības, kuras varētu sameklēt smiltsērkšķu ogu sastāvā
Smiltsērkšķu ogas jau tiek iedalītas piemēram, kā vitamīnu saturošais produkts. Šeit ogas satur dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) kā arī vitamīnus (B1, B2, B3, B6, C, E, K utt.). Smiltsērkšķis satur pat no 3 līdz 6% cukuru (fruktoze vai glikoze), organiskās skābes (līdz 2,5%) – ābolu un vīnskābi uc., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, eļļu, kura mīkstumā ir 9%, pie tam seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Auga lapās un arī mizā bija atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un pat līdz desmit atšķirīgiem tanīniem, bet mizā – līdz 3% atšķirīga sastāva taukainas eļļas.
Smiltsērkšķi spēj uzkrāt tauku eļļu, kas sastāv no triacilglicerīniem ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, starp tām dominē mono nepiesātinātās skābes; pektīns, organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe kā arī folija skābe, makro – un mikroelementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri, kā arī daži augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Pati smiltsērkšķu eļļa no mīkstuma ir koši oranžīgā krāsā, no sēklām – dzeltens, pie tam tā ķīmiskais sastāvs nedaudz atšķiras. Ogu mīkstuma eļļa satur līdz 0,35% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu, salīdzinoši milzīgu daudzumu (0,165%) tokoferola kā arī ievērojamu daudzuma vitamīna F, kurš regulē ādas vielu apmaiņu.
Smiltsērkšķu tēja, ievārījums, sula, ko tad vēl pielieto cilvēka organismam?
Senos laikos zāļu darinātāji tieši smiltsērkšķu ogas izmantoja vairāku kaišu dziedniecībā. Piemēram, smiltsērkšķu sula tika izvēlēta zarnu traucējumu dziedniecībā vai arī, lai samazinātu kuņģa sekrēciju. Ogu novārījumu ieteica dzert reimatisma, cukura diabēta, vitamīnu trūkumu vai arī gremošanas problēmu gadījumā. Arī mūsdienās smiltsērkšķu eļļa un sula parasti tiek izmantota veselības stāvokļa uzlabošanai, bez tam tās cena nemaz nav tik liela.
Ogas lieliski piemērotas desertu gatavošanā un priekš smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos. Neskaitāmas receptes pieejamas web tīklā. Ja vēlaties, iespējams iegādāties gatavu produkciju, bagātīgā klāsta pieejama pie tam arī smiltsērkšķu tēja un smiltsērkšķu ievārījums, daudzas mērces un arī saldumi, vai smiltsērkšķu eļļa kapsulās..