Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Pēc Ziemassvētku sagaidīšanas sākas rosība, kas saistīta ap Jaungada ballīšu organizēšanu. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopāsanākšanu un dāvanu dāvināšanu.
Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks. Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu(ieskaties te – Ziemassvētku dzejoļi). Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
VISA JAUNĀ SIMBOLS – JAUNGADA NAKTS
Populārākais novēlējums Jaunajā gadā vēstī par laimes pilnu gadu visiem, kas saņem šo vēlējumu. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
KĀ JAUNO GADU SVIN LATVIJĀ?
Nakts no 31.decembra uz 1.janvāri ir tā, kurā notiek vislielākās un grandiozākās Jaunā gada sagaidīšanas svinības. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nosatbilizēja Padomju Savienības laikos.